Kā autoeksperts es pilnībā saprotu, ka saskarsme ar ceļu darbiniekiem ir viena no tām situācijām, kur nonākt aiz restēm nav tik viegli, taču sajūta, ka uz jums gandrīz vienmēr skatās kā uz iespējamu pārkāpēju, nepamet.
Izprast nianses saskarsmē ar inspektoriem ir ne tikai noderīgi, bet dzīves svarīgi katram vadītājam. Var gadīties, ka kaut kur netālu jūsu ceļu krustos zaļa forma ar bākuguni, un jums nāksies izjust visu ceļu inspektoru pārstāvju “prieku” saskarsmē. Tāpēc izskatīsim, kā pareizi rīkoties, lai nekļūtu par aizdomu objektu un neiekļūtu slazdā.
No kurienes rodas nemitīgie jautājumi
Ja jūs domājāt, ka ceļu darbinieks interesējas par vadītāja privāto dzīvi ar labiem nodomiem — jūs ļoti kļūdāties. Patiesībā viņa galvenais mērķis ir atklāt likuma pārkāpuma pazīmes, konkrēti — noteikt grādīgā faktu. Protams, neaizmirstot par elementāru cilvēcisku ziņkāri.
Ceļu darbinieks ir ne vien likuma sargs, bet sava veida detektīvs, kas situāciju vērtē pēc vairākiem kritērijiem. Viņa uzmanības centrā vienmēr ir viens no svarīgākajiem jautājumiem: “Vai ir grādīgo dzērienu pazīmes?” Tieši tāpēc atvērti logi un tikšanās ar likumsargu kļūst par sava veida pārbaudi. Caur stiklu inspektors var sajust smaržu un izdarīt secinājumus par jūsu stāvokli.
Jā, darbiniekiem ir ne vien tiesības, bet arī pienākums vērot vadītāja stāvokli. Tomēr praksē uzdotie jautājumi bieži vien tālu pārsniedz tikai ceļa jautājumus — maršruts, ceļojuma mērķis, dienas plāni u.tml. Viss tas ir mēģinājums saprast, cik jūs esat adekvāts. Jo, ja sāksiet mulst un jukt atbildēs uz elementārākajiem jautājumiem, inspektors, visticamāk, secinās, ka jūsu maršruts droši vien nebūs starp “drošajiem”.
Ieraugot vīra mašīnā citu sievieti Liepājā, atvēru durvis un uzdevu tikai vienu jautājumu
Kā tas darbojas praksē
Ceļu inspektoram nav tikai gara rīku kaste grādīgo noteikšanai. Ne vienmēr tā ir tikai smarža, jo zem grādīgo klātbūtnes var slēpties arī un faktori. Tiek pievērsta arī uzmanību jūsu runai un uzvedībai kopumā. Ja sākat ļoti klusi murmināt, jūsu iespējas “ātri tikt prom” samazinās. Piedzēries cilvēks runā neveikli, reizēm pat nesakarīgi, tāpat arī kustības kļūst nesakārtotas.
Šeit atgriežamies pie vecas, bet aktuālas tēmas — zīlītes. Paplašinātas vai, gluži pretēji, ļoti šauras zīlītes un neparasta bāluma pazīmes ir signāli, kuriem inspektors piesardzīgi seko. Pieredzējuši Ceļu darbinieki, kas ir saskārušies ar daudziem pārkāpumiem, zina, ka šādas “mazas” detaļas var liecināt par lielākām problēmām.
Jāsaprot, ka inspektora jautājumi nav tikai mēģinājums novērst sarunu. Viņš jau sākumā novērtē, kā jūs reaģēsiet, kas būtībā ir daļa no taktikas aizdomu noteikšanai.
Piemēram, ja atbildēsiet gari un sāksiet skaidrot maršruta detaļas, inspektors var padomāt, ka centieties viņu “ievilkt” slazdā ar runāšanu. Savukārt pārmērīga atklātība arī var spēlēt pret jums. Šajā gadījumā jāatceras: sarunāties var un vajag, bet galvenais — nav jāsāk “mēģināt iepatikties” . Viņš nav psihologs, bet likuma kalps.
Vecumdienās tev nevajag draugus, bērnus, vīru vai sievu, bet gan šīs četras lietas
Kā uzvesties, lai “neiekristu”
Te viss ir diezgan vienkārši, bet svarīgi vienmēr atcerēties vienu zelta likumu: nepārcensties. Ja sāksiet pārāk dedzīgi stāstīt par savām lietām, tas situāciju tikai pasliktinās. Labāk ievērot taktiku — īsums, mierīgums un pieklājība. Nav jāatvainojas un jātaisnojas bez gala. Jo vienkāršākas un kodolīgākas būs atbildes, jo lielāka iespēja, ka inspektors neizlems veikt padziļinātu pārbaudi.
Arī pārāk agresīva reakcija uz jautājumiem nav laba stratēģija. Principu “klusāk brauksi — tālāk tiksi” šeit var attiecināt 100%. Likumargs var uztvert agresiju kā izaicinājumu, un nezin, kādas tam var būt sekas.
Tomēr parunāsim par pašu būtiskāko
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
